Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
ARKĀDIJA
Image CAPTCHA

ARKĀDIJA

Ir tāds teiciens: “Ir grūti zilonim pieskarties visās vietās vienlaicīgi.” Šī ir tā reize, kad Toms Stopards un izrādes veidotāji ir pierādījuši pretējo. Zinātne un māksla, prāts un jūtas, materiālais un iracionālais ir satikušies krustpunktā, kurš savukārt atrodas uz tādas projekciju plaknes, kurai nav sakara ne ar laiku, ne telpu.

Autors - Toms Stopards (Anglija)
Režisors - Alvis Hermanis
Scenogrāfs - Andris Freibergs
Lomās: Guna Zariņa, Ģirts Ēcis, Kārlis Anušēvics, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs, Maija Apine, Māris Liniņš, Regīna Razuma, Aurēlija Anužīte, Alvis Hermanis, Vilis Daudziņš, Andis Strods

Pirmizrāde: 1998. gada 14. oktobrī

20.gadsimta labākā angļu luga, ko jau var dēvēt par XXI.gs. dramaturģiju - Toma Stoparda “Arkādija”. Kopš 1993.gada, kad šis darbs ir tapis, visā pasaulē neskaitāmi teātri, kuri sevi uzskata par pietiekami solīdiem, progresīviem un stilīgiem, ir pievērsušies šim materiālam gluži kā “obligātajai literatūrai”. Tagad šim teātru pulkam pievienojies arī Alvis Hermanis un Jaunis Rīgas teātris.
Lugas tapšanu deviņdesmito gadu sākumā noteica autora interese par zinātni, konkrētāk par haosa teoriju. T.Stopards haosa teorijā saskatīja cilvēka uzvedības interesantu un spilgtu metaforu. Vienlaikus autoru ieinteresēja romantisms un apgaisme, kā diametrāli pretēji stili, gaumes, temperamenta un mākslas virzieni. Autors uzskata, ka arī cilvēki attiecīgi sadalāmi klasiķos un romantiķos. Rezultātā tapis darbs, kuru daļēji var pielīdzināt Umberto Eko intelektuālajiem detektīviem romānistikā.
“Arkādijas” darbība risinās vienlaikus divos dažādos laika līmeņos, kur tagadne cešas izzināt pagātni. Skatītājiem dota iespēja vērot abas. “Kā būtu, ja būtu” versijas nomaina cita citu, bet nav maināma ne vakardien, ne Bairona dzīves stāsts, ne matemātikas formulas, ne fizikas atklājumi.
Der minēt faktu, ka šī luga daudzās viscienījamākās Amerikas un Anglijas augstskolās tiek izvēlēta par semināra tēmu gan matemātikas, gan literatūras, gan fizikas, gan vēstures, gan bioloģijas specialitātē studējošiem, jo dīvainā kārtā tā sevī apvieno ne tikai visas šīs eksaktās un humanitārās zinātnes, bet uzrāda to kopsakarības.
Arī izrādē tiek apvienotas grūti savienojamas lietas. Par spīti gaismu sistēmas remontam JRT “Arkādijas” iestudējums top uz Lielās skatuves. Tas nozīmē, ka Alvim Hermanim kopā ar scenogrāfu Andri Freibergu ir izdevies atrast citus, alternatīvus gaismas avotus. Izrādē ir dažādi, jau piemirsti gaismekļi. Izrādē ir arī neierasta dekorācija un interesanti kostīmi. Tomēr vissaistošākias šajā darbā ir aktieru ansamblis – Guna Zariņa, Ģirts Ēcis, Kārlis Anušēvics, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs, Maija Apine, Māris Liniņš, Regīna Razuma, Aurēlija Anužīte, Alvis Hermanis, Vilis Daudziņš, Andis Strods, kas gatavi izspelēt smalku detektīvu.