Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
Reiz bijanebija
Image CAPTCHA
Daloties savā viedoklī par izrādi, JRT aicina ievērot morāles un pieklājības normas un iztikt bez rupjībām.
Lūguma neievērošanas gadījumā JRT patur tiesības dzēst skatītāja viedokli.

REIZ BIJANEBIJA / ONCE UPON A TIME

Do you know what are the Estonians and Lithuanians, what nations live in Latvia and our neighbouring countries? What languages do they speak? Did you know that there are about 6500 different languages in the world? Actors Iveta Pole, Liena Šmukste and Jevgenijs Isajevs are telling and playing Latvian and neighbouring nation’s folk tales, answering these and other questions, presenting the different phenomena and objects occurring in fairy tales, like a hod, a dowry, a pole, a leaven...

Performance for children from 5 to 9 years of age.

Actors: Iveta Pole, Liena Šmukste, Jevgēnijs Isajevs

Director, stage and costume designer – Māra Ķimele

Translated by: Džuljeta Plakidis, Maima Grīnberga, Māra Poļakova, Jānis Elsbergs and Guntars Godiņš

Venue: the Small Stage
Duration: 1 h
Prices: 8,00 EUR

Premiere on September, 2015

Spēles skola
kroders.lv
27.11.2015
autors Ilze Kļaviņa

Mudinājums piedalīties tajā, kas notiek uz skatuves, skan Jaunā Rīgas teātra Mazās zāles izrādē “Reiz bijanebija”. Tā ļauj mazajiem ielūkoties iluzorajā teātra dabā. Režijas, kostīmu un telpas autore Māra Ķimele atvērtas spēles principu lietojusi bieži – gan kā mēģinājuma metodi, gan kā izrādes mugurkaulu. Vairākas tādas izrādes joprojām ir JRT repertuārā, kā „Dzeja” un indiešu „Nijaramas pasakas”.

Šoreiz spēles ar pasakām izdzīvo aktieru trio – Iveta Pole, Liena Šmukste, Jevgēnijs Isajevs. Viņi pirms izrādes sākuma sēž uz skatuves un sagaida skatītājus iekārtotā dzīvoklī ar masīvām mēbelēm, skapi, galdu, dīvānu, krēslu, dažiem rekvizītiem. Aktieri nepārtop lomās, bet kopā ar mazajiem vienojas par pasaku, kas tūlīt tiks izpildīta, un lomas – kurš lapsa, kurš aita, kurš vilks – tikai atrāda. Man neizdevās noskatīties izrādi vairākas reizes, lai salīdzinātu un pārliecinātos, kas mainās, vai viss (lomas, mizanscēnas) tiek atkārtots kā iestudētā improvizācijā.

Skatītājiem ir iespēja piedalīties, piemēram, kad notiek sazvērestība pret vilku – norādot, kur paslēpusies aita, vai melojot, ka aita ir citur. Noteicošā ir spēles enerģija. Spēlēties ar bērniem nozīmē radīt jaunu kopīgi iztēlotu pasauli. „Reiz bijanebija” atvērtā struktūra ļauj piedalīties gan vecākiem, gan bērniem. Radošais uzdevums – kā kopīgi izstāstīt pasaku, kā iedomāties vienu priekšmetu par citu, kā izvēlēties galveno raksturojošo īpašību, kas būtu ne vien atpazīstama, bet arī aizraujoša.

Sākumu un beigas iezīmē pasakas sižets, bet spēles stihijai īstenībā beigu nav. Tāpēc latviešu kaimiņu baltkrievu, krievu, igauņu un lietuviešu, arī Latvijā dzīvojošo tautu pasakas noder kā spēles pirmie impulsi. Izrādē īpaša uzmanība veltīta mazāk zināmiem vārdiem. Aktieri ik pa brīdim apstādina darbību, jautājot, vai visiem viss saprotams, nezināmos jēdzienus paskaidrojot ar citiem vārdiem, piemēram, “abra”, “azote”, „sieks” u.c.

Izrāde atraisa pozitīvu enerģiju. “Lādiņš” ir konkrēts, tas jāpiedzīvo. Spēlei ir pedagoģiska iedarbība, tādu būtu vērts iekļaut skolu mācību programmās, bet tā ir cita tēma.