Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
SIDRABA ŠĶIDRAUTS
Image CAPTCHA
Daloties savā viedoklī par izrādi, JRT aicina ievērot morāles un pieklājības normas un iztikt bez rupjībām.
Lūguma neievērošanas gadījumā JRT patur tiesības dzēst skatītāja viedokli.

SIDRABA ŠĶIDRAUTS

Apokaliptiska pasaka.
Kādas ir pirmās asociācijas, dzirdot Aspazijas vārdu?
Visbiežāk – skolas obligātā literatūra. Latviešu dzeja. Dramaturģija. Iespējams, arī saistība ar Raini.

Vēsturē: Aspazija bija Grieķu varoņa Perikla slavenā mīļākā. Lauku meitenei Elzai „Aspazija” ir izaicinošs pseidonīms. Nelatvisks, lepns, pasaulīgs, pretenciozs, drosmīgs.

Autore – Aspazija
Režisore – Baņuta Rubesa
Scenogrāfe – Kristiāna Dimitere
Kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne
Lomās: Inga Alsiņa, Guna Zariņa, Regīna Razuma, Elita Kļaviņa, Iveta Pole, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Edgars Samītis, Ģirts Krūmiņš, Aigars Apinis, Kārlis Anušēvics

Pirmizrāde: 2005. gada 10. martā

Apokaliptiska pasaka.
Tā stāsta par zemi, kurā notiek karš. Šajā zemē meža vidū dzīvo neparasta meitene Guna. Viņai piemīt brīnumainas spējas. Ietinusies šķidrautā, Guna spēj redzēt vīzijas, ieskatīties nākotnē. Šie paredzējumi izraisa negaidītas sekas...līdz pat tādām, kā tekts lugas pēdējā remarkā: griesti sāk krist...
Ar Aspaziju latviešu literatūrā ienākot dvēsele. Neienāk – iebrāžas. Tā nav harmoniskā, bāreniskā dvēsele, kādu pieņemts uzskatīt par latvisku. Ar Aspaziju latviskā gara pasaule tiecas izlauzties pati no sevis. Viņas lugās jūtama pasaules elpa.

1905.gadā Gunas paredzējums iedvesmoja cilvēkus sacelties pret valdošo varu, doties demonstrācijās. Ko tas vēsta mums šodien?