Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
SKOLOTĀJS JĀPS UN KLASE
Image CAPTCHA
Daloties savā viedoklī par izrādi, JRT aicina ievērot morāles un pieklājības normas un iztikt bez rupjībām.
Lūguma neievērošanas gadījumā JRT patur tiesības dzēst skatītāja viedokli.

SKOLOTĀJS JĀPS UN KLASE

SKOLOTĀJS JĀPS UN KLASE
Pēc Žaka Frīnsa stāstu motīviem

Jāps, trešās klases jaunais audzinātājs, ir mazliet savāds, daudzi pat saka – traks. Jocīgais Jāps, kas, skaidrojot daļskaitļus, klasē cep pankūkas, šķībi dzied, plātās ar savu lielisko bēbīti, neveikli spēlē futbolu, ar konfektēm atbalsta mīlestību un kopā ar klasi lec baseinā, izrādās, spēj bērniem palīdzēt saprast pat ļoti nopietnas lietas.

Izrādi veidoja: Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Ūna Laukmane, Mārcis Lācis, Oļegs Novikovs
Tulkojums – Inese Paklone

Izrāde notiek JRT Lielajā zālē Miera ielā 58a
Izrādes garums: 1 h 10 min (bez starpbrīža)
Biļešu cenas: 5,00; 7,00; 10,00; 15,00 EUR

Pirmizrāde 2010. gada 14. maijā

Jāps, trešās klases jaunais audzinātājs, ir mazliet savāds, daudzi pat saka – traks. Taču bērniem viņš aizvien vairāk iepatīkas. Jāps un viņa klase dzīvo Holandē. Latvijā skolotājs Jāps var šķist divkārt traks, gandrīz neiespējams, jo vīrietis sākumskolas skolotājs ir retums ne tikai stāstos, bet vispirms jau skolā. Jocīgais Jāps, kas, skaidrojot daļskaitļus, klasē cep pankūkas, šķībi dzied, plātās ar savu lielisko bēbīti, neveikli spēlē futbolu, ar konfektēm atbalsta mīlestību un kopā ar klasi lec baseinā, izrādās, spēj bērniem palīdzēt saprast pat ļoti nopietnas lietas. Skolotājs Jāps vienkārši ir simtprocentīgs!

Arī Žaks Frīnss (Jacques Vriens), viens no Holandes bērnu iemīļotākajiem rakstniekiem, daudzu literāru balvu un bērnu žūrijas atzinību ieguvējs, pats kādreiz bijis skolotājs. Latviski viņa stāsti lasāmi Ineses Paklones tulkojumā („Skolotājs Jāps var visu”, liels un mazs, 2009).

Vārds: mikausis, 20.05.2010
Viedoklis: atliek vien nobrīnīties, kā divi aktieri var aizstāt visu klasi. pēc izrādes neredzēju nevienu skatītāju (ne jaunu, ne vecu), kura sejā nebūtu smaids. paldies!
Vārds: Verotaja , 19.05.2010
Viedoklis: izcila aktiermeistarība, sirsnība, spēlētprieks visas izrādes garumā.Izrāde maziem un lieliem skatītajiem.labs garastāvoklis garantēts vēl vairākas dienas pēc izrādes. Paldies!!!!!
Vārds: inese, 19.05.2010
Viedoklis: Paldies par aizraujošo, piesātināto un jautro izrādi. Bija sajūta, ka spēlē vesels aktieru ansamblis. Paldies Gunai Zariņai un Kasparam Znotiņam par degsmi.
Vārds: vin, 18.05.2010
Viedoklis: Tiešām - tas bija kas izcils!!! Mans bērns citē jau n-tās dienas šo izrādi. Skatītos vēl un vēl. Paldies aktieriem!!
Vārds: mari, 15.05.2010
Viedoklis: Super........Cepuri nost,viņi ir pārsituši vienu otru "kases grāvēju".

Jāps apbur
Diena
23.05.2010
autors Zane Radzobe

Tiem, kuriem pāri desmit gadiem, uzrakstīt recenziju par bērnu izrādi nav viegls uzdevums. Ej nu saproti, kur beidzas spēles prieka baudīšana un sākas didaktiski priekšstati par to, kam bērniem vajadzētu un kam nevajadzētu patikt. Ja gadi starp «man ir septiņi» un «ha, man desmit» (noklausīta saruna teātrī) ir faktiski nepārvarama barjera (kurš gan to apšaubīs?), ko lai dara tie nelaimīgie bērnu izrāžu apmeklētāji, kuriem gadu vairāk? Nezaudējiet drosmi! Skolotājs Jāps un klase Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē ir izrāde visu vecumu skatītājiem, kas nav zaudējuši spēju ļauties spēles priekam. Īstais izrādes kritiķis - trīs klases - pēcpusdienā, kad skatījos izrādi, reaģēja vētraini. Reti teātrī redzams, kā omulīgs puika aiz smiekliem no pirmās rindas krēsla noslīd uz grīdas.

Starp Makarenko un Popinsu

Izrādi pēc holandiešu autora Žaka Frīnsa stāstu motīviem iestudējuši aktieri Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš, paši arī spēlē attiecīgi klasi un skolotāju. Stāsti vēsta par ekscentrisku pedagogu, kurš notur savas «3.b» uzmanību ar spēlēm un ne vienmēr strikti pedagoģiskām, kaut allaž audzinošām nodarbēm. Ž. Frīnsa Jāps iederas literatūras pedagogu plejādē, kuras vienā galā A. Makarenko skarbās mācības, bet otrā - Mērija Popinsa un Marijas fon Trapas idealizēts tēls. Jāps sliecas uz «vieglāko» galu, tāpēc saturs ir piemērots pirmo klašu audzēkņiem, kuri pret ampelēšanos vēl nav kļuvuši pārāk piesardzīgi, bet jau saskārušies arī ar rūgtākām dzīves pieredzēm. Izrādē līdzās pirmo simpātiju un savstarpējo klases attiecību notīm ieskanas tēma par šķiršanos, nāvi. Dramatizējums veidots ar gaumi un iekšēju ritmu, spējot atsevišķos stāstus sapīt it kā vienā. Bērniem teksts patīk, un tieši auditorijas reakcijās iespējams novērtēt, cik tas patiesībā ir niansēts, - šķietami nemainīgajā intonācijā ieskanas gan smiekli, gan nopietnāki sižetiski akcenti. Tā ir laba literatūra, kas tomēr pati par sevi nespēs izklaidēt vecākus, kuri atnākuši saviem bērniem līdzi. Toties aktierspēle to spēj, vienlaikus uzrunājot gan pieaugušos, gan bērnus.

Tīra spēle

Kaspars Znotiņš Jāpu veidojis kā smalku, sirsnīgi grotesku masku. Jāps ir tīra spēle, kas uzrunā ar spilgtu formu (sākot ar ārkārtīgi oranžajām ūsām), un filigrāni novada skatītāju uzmanību uz stāsta morāli, spējot panākt, ka to dzird it kā nejauši, neuzbāzīgi. Tīra spēle, tikai citā žanrā, ir Gunas Zariņas absolūti fantastiskā klase. Dažnedažādus skolēnus aktrise izspēlē objektu teātrī, asprātīgi izmantodama burkas, pudeles, švammes un rotaļu dzīvnieciņus. Meistarības augstākā pakāpe - šķiet, ieraugi kedā labsirdīgo, bet padumjo lamzaku, kam īpaši jāskaidro gramatikas viela, kausli zilajā rotaļu lācītī un pat atšķirības starp klases čaukstenēm, kas nemitīgi irgājas it kā korī. Pievienojiet kokteilim aktīvo darbību - sākot ar Jāpa pārģērbšanos puķainā vasaras kleitā līdz pat publikas mīlulei vistai Dorai (dzeltens celofāna maisiņš), kas izdēj olu (citrons) tieši zem pirmās rindas skatītāju kājām, pirms tam efektīvi «bēgusi» no K. Znotiņa pa visu skatuves telpu, - un sapratīsiet, ka neļauties nav iespējams, vienalga - desmit vai astoņdesmit gadu. Tas, cik viegli jūs ievilina, ir apbrīnojami. Reta parādība Latvijas izrādēs bērniem.