Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
TAS NOTIKA AR VIŅIEM
Image CAPTCHA
Daloties savā viedoklī par izrādi, JRT aicina ievērot morāles un pieklājības normas un iztikt bez rupjībām.
Lūguma neievērošanas gadījumā JRT patur tiesības dzēst skatītāja viedokli.

TAS NOTIKA AR VIŅIEM

Dažas slepkavību lietas sākas, kad durvis atveras, tajās iedrāžas sasvīdis puisis un sāk jums stāstīt par lietas apstākļiem. Bet citas, kā, piemēram, šī, uzgāžas virsū no visām pusēm. Un, pirms spējat attapties, jūs esat līdz kaklam tajā iekšā. Jums šķiet, ka tiksiet ar to galā? Labi, jūs esat gudri. Bet ļaujiet pateikt priekšā. Sekojiet viņiem. Sekojiet viņiem visu laiku, jo lietas notiek, kad vismazāk tās gaidāt.

Izrāde tapusi, iedvesmojoties no amerikāņu četrdesmito un piecdesmito gadu kinofilmām: Raula Volša “Viņi brauc pa nakti”, Bilija Vaildera “Dubultā apdrošināšana”, Maikla Kērtica “Mildreda Pīrsa”, Henrija Hataveja “Tumšais nostūris”, Džozefa Mankeviča “Kaut kur naktī”, Edmunda Gouldinga “Murgu aleja”, Roberta Montgomerija “Sieviete ezerā”, Žaka Turnjē “Pagātnes rēgi”, Kērtisa Bernharda “Apsēstā”, Raula Volša “Baltkvēle”, Oto Premindžera “Virpulis” un “Kur beidzas ietve”, Roberta Siodmaka “Krustu šķērsu”, Džona Ferova “Viņa tipa sieviete”, Nikolasa Reja “Uz bīstama ceļa”, Ričarda Fleišera “Šaurā robežšķirtne”, Frica Langa “Lielā tveice”, Roberta Oldriča “Skūpsti mani nāvējoši” u.c.

8. un 9.maijā PĒDĒJĀS IZRĀDES!

Režisors – Gatis Šmits
Scenogrāfs – Rūdolfs Bekičs
Kostīmu mākslinieki – Mare Mastiņa un Rolands Pēterkops
Lomās: Guna Zariņa, Baiba Broka vai Sandra Zvīgule, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Gatis Gāga

Izrāde notiek: JRT Lielajā zālē
Izrādes garums: 1 h 40 min
Biļešu cenas: Ls 5,00; 7,00; 10,00; 15,00

Pirmizrāde 2007.gada 14.martā

Viņi ir vienas sabiedrības locekļi. Viņus saista noziegums.

VIŅI:
Ervīns Meijers, Izdevējs: “Viņa man zvanīja. Viņa ir lielās nepatikšanās. Protams, ka vēlos viņai izpalīdzēt, pirms mēs nokārtojam šķiršanos.”

Krists Lapiņš, Īrnieks: “Pēc kara es kādu laiku gulēju slimnīcā. Kad atgriezos, sapratu, ka šajā pilsētā man neviena nav. Es dienām ilgi klīdu pa ielām kā rēgs, sēdēju kinoteātros. Es biju zaudējis pilnīgi visu. Tad es satiku viņu.”

Alise Budļevska, Mājsaimniece: “Gribi, es tev kaut ko pateikšu? Pirms tevi satiku, es neko nejutu pa īstam.”

Ģirts Budļevskis, Policists: “Man nepatīk privātdetektīvi. Nekad nav patikuši. Zināt, kāpēc? Tāpēc, ka neesmu vēl saticis nevienu, kurš nebūtu sūdabrālis. Nekad. Nevienu.”

Maira Mežsarga, Izdevēja asistente: “Man vajadzēja zināt, ar ko tas beigsies. Jūs un jūsu moralizēšana. Ko tad jūs gribat, lai tagad daru? Kļūstu nabaga, bet godīga? Uz kura stūra jūs gribat, lai es ubagoju?”

Dainis Geidmanis, Privātdetektīvs: “Un kā tas beigsies? Kādā notekā ar izdauzītiem zobiem? Smirdot pēc viskija, ko neesmu dzēris? Izgāztuvē? Vienīgā izeja ir atrisināt šo lietu.”