Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
05/11/2019
Novembra jauniestudējums – izrāde “Baltais helikopters”

21. novembrī Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Alvja Hermaņa veidotā izrāde “Baltais helikopters”. Izrādes sižets balstīts patiesos notikumos un stāsta par iepriekšējā Katoļu baznīcas pāvesta - Benedikta XVI - noslēpumaino atkāpšanos no amata. Benedikts XVI jeb Jozefs Racingers ir pirmais pāvests, kurš pēdējo 600 gadu laikā pameta savu posteni dzīves laikā. Līdz šim bija pašsaprotami, ka šis amats tiek pildīts līdz pat nāves brīdim. Oficiālā atkāpšanās versija par veselības problēmām ne visiem šķiet pārliecinoša. Ir arī citas versijas. Astoņi gadi, kuru laikā Racingers pavadīja pāvesta krēslā (no 2005. līdz 2013. gadam), sakrita ar visiem tiem jaunajiem izaicinājumiem un jautājumiem, ar kuriem mūsu civilizācija tika konfrontēta 21. gadsimta sākumā un atbildes uz kuriem joprojām nav atrastas.
Lugas autors un režisors - Alvis Hermanis.
Jozefa Racingera/ Benedikta XVI lomā - Mihails Barišņikovs.
Pāvesta sekretārs - Kaspars Znotiņš.
Māsa Tabiana - Guna Zariņa.
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Kristīne Jurjāne.
Izrāde pamatā angļu valodā (daļēji itāļu, poļu un latīņu valodās) ar simultāno tulkojumu uz latviešu un krievu valodu.

Novembrī un decembrī JRT repertuārā ir 10 izrādes (visas ir izpārdotas). Izrādes “Baltais helikopters” ir paredzētas arī februārī. Tirdzniecību uz februāra izrādēm uzsāksim decembra sākumā.
 

25/10/2019
Alvja Hermaņa atklāta vēstule teātra sabiedrībai

TEĀTRIS NAV RIMČIKS.

Nupat izrādījies, ka esmu vienīgais Latvijā palikušais pārstāvis izmirstošai profesijai, kura saucās – teātra mākslinieciskais vadītājs. Un, ja kādam interesē vientuļā dinozaura viedoklis par šo tēmu, tad, lūk, - te viņš būs.
Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek “pilināta” ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no kuras jātiek vaļā.
Sākšu ar mūsu teātri. JRT.
Te atcerēsimies teātra anekdoti no veciem laikiem. Nacionālā teātra dežurants paceļ klausuli un viņam kāds jautā: - Vai teātrī Dumpis ir?  Un dežurants atbild: - Nē, teātrī viss mierīgi.
Kamēr pats būšu pārliecināts par savu māksliniecisko programmu, tikmēr arī pats savu posteni labprātīgi netaisos atdot. Un, ja mani uz to provocētu, tad apvainotā mocekļa lomu netēlošu, un diskusija būs atklāta un profesionāli argumentēta. Šobrīd redzu, ka publiskā telpa pārpilna ar profāniem viedokļiem. Teātra vēsturē (arī Latvijā) redzams, ka ražīgākie periodi pieredzēti tajos laikos, kad priekšgalā bijis stiprs mākslinieciskais vadītājs ar stipru vīziju. Smiļģis Dailē, Šapiro Jaunatnes teātrī, Kroders Liepājā, Jaunušāns Drāmā. Tikai tāda vīzija jeb koncepts spēj teātrim iedot savu unikālu un neatkārtojamu seju. Tikai mākslinieciskais vadītājs kā režisors spēj mērķtiecīgi izveidot un attīstīt aktieru izaugsmi un veidot to karjeras. Spožākie un izcilākie aktieri ir radušies tikai un vienīgi tajos teātros, kur viņi uzauguši vadītāja dotās estētiskās koncepcijas ietvaros. Un, protams, tas vienmēr notiek abpusēji. Kāpēc mēs atceramies Smiļģa aktierus, Jaunušāna aktierus? Kāpēc no 15 JRT trupas aktieriem 10 ir atrodami nupat izdotajā grāmatā “100 visu laiku labākie latviešu aktieri”?
Kāpēc mēs nekad nerunāsim par Rubeņa vai Cehovala teātra aktieriem? Nejaušība? Tāpēc, ka vislabākais teātra direktors nekad nespēs izaudzināt un kultivēt savus aktierus. Vieniem vienkārši nav tādu iespēju. Ideja, ka Latvijas teātru mākslinieciskā vadība būtu jāuztic teātra direktoriem ir tikpat absurda kā pēckara kuriozs, ka Operas vadību uzticēja atvaļinātam krievu ģenerālim.
Jo visi šie direktori sēž savos kabinetos un itin neko nesaprot no režisora darba. Bet teātra māksliniecisko konceptu var radīt un vadīt tikai režisors. Jo tikai režisoram ir instrumenti, kā to realizēt. Un tas notiek nekur citur kā tikai mēģinājumu telpā. Un nekad kabinetā. Punkts.
Teātris bez mākslinieciskā vadītāja pārtop par teātra supermārketu. Jo direktora loģika ir pārdevēja loģika – salikt savos plauktos pēc iespējas dažādus teātra produktus, kuri bez riska varētu apmierināt pēc iespējas dažādu pieprasījumu. Lūk, jums teātra RIMI. Vai vēl labāk – teātra MAXIMA.
Tāpēc visi Latvijas teātri, kurus vada direktori, pamazām paliek arvien līdzīgāki viens otram. Tie paši režisori, tie paši vēstījumi. Aktieri šai ražošanas plūsmai piemērojas un arī kļūst par vidēji aritmētiskiem aktieriem. Standarta aktieri. Globalizācija necieš atšķirīgos un lēnām maigi nožmiedz katru individualitātes un savdabības izpausmi. Tagad arī Latvijas teātros.
Par Dailes teātri.
Kādreiz esmu strādājis Dailes teātrī par skatuves strādnieku. Kinoaktieru studijas laikos mani skolotāji bija Liniņš un Matīsa. Tāpēc Dailes teātra asinis plūst arī manās teātra asinīs. Mani uztrauc Dailes teātra nākotne. Par Džilindžera izmešanu man īsti nav viedokļa, jo vienkārši neesmu līdz galam informēts par situāciju trupas iekšienē. Visticamāk, mēs kaut ko nezinām līdz galam. Tur noteikti ir kādi iekšējie noslēpumi, kuri zināmi tikai dažiem iesaistītajiem. Ļoti iespējams, protams, ka līderis ar savu māksliniecisko programmu vairs nespēja iedvesmot kolektīvu un tad, skaidrs, vajadzīga jauna mākslinieciska programma.
Bet ir viena lieta, kas man jāpasaka un tur man gan ir skaidrs viedoklis. Dailes teātra pārbūve par multifunkcionālu centru būs Dailes teātra fināls. Teātra nāve. Vai simfoniskā orķestra telpu problēmas būtu jārisina ar šādiem upuriem? Es noskatījos Jura Žagara TV interviju  1:1. Un dzirdēju viņa entuziasma pilno plānu par Dailes pārbūvi pēc Londonas Barbican Centre parauga. Kur simfoniskā orķestra zāle atrodas zem viena jumta ar teātra zāli. Tā sagadījās, ka es šo interviju noskatījos savā klēpjdatorā, atrazdamies Londonā un sēdēdams Barbican teātra aktieru grimētavā. Tajās dienās tur notika manas viesizrādes. Žagars aizmirsa pateikt, ka Barbican centrā nav savas teātra trupas. Tas ir vienkārši kultūras nams. Caurstaigājamais pagalms. Un Dailes teātrim šāds caurvējš būtu nāvējošs. Ja Žagaram un Lūkinai tas nerūp, tad Dailes teātra darbiniekiem par to vajadzētu tā kārtīgi padomāt.
Vakar sēdēju Dailes teātra Lielajā zālē un skatījos Maskavas Dailes teātra viesizrādi. Man bija sajūta, ka telpa ir gandrīz par mazu. Aizgāju pēc izrādes zāles beigās un domāju – kurš, interesanti, ir radījis idiotisko leģendu, ka Dailes teātra Lielā zāle esot pārāk liela? Ka tās lielums traucē režisoriem un aktieriem? Mans skarbais viedoklis: Dailes teātra Lielā zāle nav priekš “mīkstajiem”. Atcerēsimies Liniņa Brandu, Koršunova Izraidītos, Džilindžera Kaligulu. Nemaz nerunājot par daudzajām Marka Zaharova, Romana Viktjuka un citām viesizrādēm, kur enerģija vārījās un gāja pāri Lielās zāles malām. Vienkārši ar to ir jāprot apieties. Tā ir cita enerģētika un citi teātra paņēmieni. Gan no režisora, gan aktiera puses. Es pats esmu taisījis dramatiskās izrādes ārzemēs uz Lielajām skatuvēm un zinu par ko runāju. Un šīs prasmes var trenēt un attīstīt. Arī bez mikrofoniem, starp citu. Strengas Brandu jaunie nav redzējuši, bet mēs daži vēl atceramies.

Tāpēc aicinātu dot iespēju Latvijas jaunajiem režisoriem (kuri veiksmīgi apguvuši teātra neatkarīgo pagrabu un istabu mērogus) – lai beidzot izmēģina savus spēkus uz Dailes Lielās skatuves. Tā ir ne tikai cita telpa, bet arī cita elpa, cits atvēziens. No viņu vidus arī nāks tad jaunie mākslinieciskie vadītāji. Jo arī tā ir īpaša profesija, kuru nekur nemāca un apgūst tikai praksē. Jo nevis direktori, bet mākslinieciskie vadītāji vada mākslas procesus teātrī. Direktoriem ir citi darbi. Mums, piemēram, JRT ir laba direktore.

JRT Mākslinieciskais vadītājs

24/10/2019
Gata Šmita jauniestudējums “Meklējot Spēlmani” no 31. oktobra JRT

Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē top jauniestudējums “Meklējot Spēlmani”. Izrāde stāstīs par apstākļiem un notikumiem, kas noveda pie leģendārās izrādes “Spēlē, Spēlmani!” tapšanas, kā arī par cilvēkiem, kas tajā spēlēja nozīmīgu lomu.

Jaunatnes teātra izrāde “Spēlē, Spēlmani!” ir labi zināma vecākās paaudzes skatītājiem. To iestudēja režisors Pēteris Pētersons 1972. gadā. Aleksandra Čaka dzejas izrāde ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju un Imanta Kalniņu mūziku guva milzīgu popularitāti, tika spēlēta sešpadsmit sezonas un ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.
Jauniestudējuma režisors Gatis Šmits par topošo izrādi: “Man pašam bērnībā izrādi “Spēlē, Spēlmani!” ir gadījies redzēt daudzas reizes, jo tajā spēlēja mana vecmāmiņa – aktrise Lūcija Baumane. Izrādei piemita neparasts pievilkšanas spēks. “Meklējot Spēlmani” ir daļēji vēsturisks detektīvs par likumsakarībām, par krīzēm, par cilvēkiem, kuru saskarsmes rezultātā Latvijas teātris nonāca līdz šādam darbam. Tas ir mēģinājums iedziļināties, pievērst uzmanību Spēlmaņiem un Spēlmanēm, kuri savu laiku un savu dzīvi ir veltījuši tam, lai radītu mākslas brīnumu. Šo ideālo, izdomāto pasauli, pēc kuras visi cilvēki tik ļoti tiecas, bet par kuru, kā zināms, ir jāmaksā diezgan liela cena.”
Aleksandru Čaku izrādē spēlēs aktieris Vilis Daudziņš: “Spēlmanim var atrast daudz sinonīmu, - iedvesma, dvēsele, gars, mūza, duende, uguns, dievišķā dzirksts, sauc kā gribi, tas ir kaut kas metafizisks, kas parastus vārdus, krāsas un skaņas pārvērš mākslā. Tas ir tas, pēc kā tiecas katrs mākslinieks, kaut arī zina, ka daudziem pirms viņa šī pazīšanās ir izrādījusies liktenīga. Ir tik neparasti apzināties, ka Smiļģis, Čaks un arī Pētersons ir meklējuši spēlmani tajā pašā Lāčplēša ielas 25tajā namā, kur vēlāk to darījām mēs. Namā, kurš nu jau 3 gadus stāv tukšs… Taču, ko var zināt… Iespējams, tieši atrašanās ārpus teātra sienām ļauj mums dziļāk izjust tās neremdināmās ilgas pēc spēlmaņa, kas nu jau vairāk kā gadsimtu urda šī nama iemītniekus.”
Eduarda Smiļģa loma uzticēta Andrim Keišam, savukārt Ģirts Krūmiņš atveidos izrādes režisoru Pēteri Pētersoni: “Pēteris Pētersons ir viena no radošākajām un neordinārākajām personībām Latvijas kultūrā. Viņa doma un radošās idejas bija ātrākas par vārdiem. Viņš ne tikai rada mākslu. Viņš pats ir māksla. Es izrādē mēģinu noķert Pētersona esenci.”

Izrādes dramaturģiju veido Justīne Kļava, scenogrāfs - Rūdolfs Baltiņš,  kostīmu māksliniece - Keita. Lomās - Ģirts Krūmiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Baiba Broka, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Elita Kļaviņa, Marija Linarte, Ivars Krasts, Edgars Samītis un JRT studijas 2. kursa studenti
 

17/10/2019
NĀKAMNEDĒĻ UZSĀKAM BIĻEŠU TIRDZNIECĪBU

Ņemot vērā lielo skatītāju pieprasījumu, kas apgrūtina izmantot iepriekš iegādātās JRT dāvanu kartes, šoreiz tieši dāvanu karšu īpašniekiem dosim iespēju pirmajiem rezervēt biļetes uz JRT izrādēm decembrī un janvārī.

21. oktobrī JRT dāvanu karšu īpašnieki (dāvanu kartes derīguma termiņš ir līdz 2020. gada 31. janvārim) varēs rezervēt biļetes kasē Miera ielā 58 no plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00 klātienē vai zvanot pa tālruņiem: 29164535 vai 67280765. Biļešu skaits uz katru no izrādēm dāvanu karšu īpašniekiem ir ierobežots.

22. oktobrī uzsāksim biļešu tirdzniecību uz izrādēm LINDA VISTA un VĒSTURES IZPĒTES KOMISIJA decembrī un janvārī:
- no plkst. 10.00 biļetes būs pieejamas WWW.BILETES.JRT.LV;
- kase Miera ielā 58a strādās no plkst. 11.00.

23. oktobrī biļešu tirdzniecību uzsāksim uz visām pārējām decembra un janvāra repertuāra izrādēm:
- no plkst. 10.00 biļetes būs pieejamas WWW.BILETES.JRT.LV;
- kase Mierā ielā 58a strādās no plkst. 11.00.

Atgādinām, ka internetā biļetes var iegādāties tikai reģistrēti lietotāji! Pirms biļešu iegādes, ir jāielogojas savā kontā.
Biļešu rezervācija 22. un 23. oktobrī telefoniski nebūs iespējama. Biļetes nevar rezervēt, rakstot uz kases e-pastu.
 

25/09/2019
Atcelta VĒSTURES IZPĒTES KOMSIJA 28.09 un 29.09

Aktiera slimības dēļ tiek atcelta izrāde VĒSTURES IZPĒTES KOMISIJA 28. un 29. septembrī.

28. septembra izrāde tiek pārcelta uz 7. decembri plkst. 16.00
29. septembra izrāde tiek pārcelta uz 8. decembri plkst. 16.00

Atcelto izrāžu biļešu īpašniekiem tiek piedāvāti divi varianti:
1) apmeklēt izrādes pārceltajos datumos decembrī ar septembra biļetēm;
2) ja pārceltais izrādes datums nav piemērots, JRT kasē var saņemt naudu par kasē iegādātajām biļetēm (tālr.: 67280765). Biļetes lūdzam atgriezt līdz 21. oktobrim. Pircējiem, kuri iegādājušies biļetes internetā, par naudas atgriešanu jāsazinās ar SIA DIVI GRUPA tehnisko atbalstu pa e-pastu BILETES@DI.LV vai pa tālr. 25440073 (darbadienās no plkst. 9.00 - 18.00). Nauda tiks atgriezta kontā 10 darba dienu laikā.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

20/09/2019
Izmaiņas JRT repertuārā no 24.09 līdz 27.09

Aktiera slimības dēļ esam spiesti veikt izmaiņas teātra repertuārā no 24.09 līdz 27.09.
24. septembra izrāde OBLOMOVS tiek pārcelta uz 10. decembri plkst. 18.00
25. septembra izrāde DIVPADSMIT KRĒSLI tiks pārcelta uz 22. decembri plkst. 18.00
26. septembra izrāde LINDA VISTA tiek pārcelta uz 27. decembri plkst. 18.00
27. septembra izrāde LINDA VISTA tiek pārcelta uz 28. decembri plkst. 17.00

Atcelto izrāžu biļešu īpašniekiem tiek piedāvāti divi varianti:
1) apmeklēt izrādes pārceltajos datumos decembrī ar septembra biļetēm;
2) ja pārceltais izrādes datums nav piemērots, JRT kasē var saņemt naudu par kasē iegādātajām biļetēm (tālr.: 67280765). Biļetes lūdzam atgriezt līdz 18. oktobrim. Pircējiem, kuri iegādājušies biļetes internetā, par naudas atgriešanu jāsazinās ar SIA DIVI GRUPA tehnisko atbalstu pa e-pastu BILETES@DI.LV vai pa tālr. 25440073 (darbadienās no plkst. 9.00 - 18.00). Nauda tiks atgriezta kontā 10 darba dienu laikā.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Atcelto izrāžu vietā JRT repertuārā tiek ieplānotas papildu izrādes:
24. un 25. septembrī Lielajā zālē būs izrāde SOŅA (režisors Alvis Hermanis)
26., 27. un 28. septembrī Mazajā zālē būs izrāde VĒLĀ MĪLA (režisors Alvis Hermanis).
Biļetes uz visām piecām papildu izrādēm būs pieejamas no 20. septembra plkst. 19.00.

20/09/2019
Tiek atcelta izrāde LINDA VISTA 20. septembrī.

Aktiera slimības dēļ izrāde LINDA VISTA no 20. septembra tiek pārcelta uz 1. decembri plkst. 17.00.
Ja pārceltais izrādes datums nav piemērots, JRT kasē var saņemt naudu par kasē iegādātajām biļetēm. Kases tālr.: 67280765.
Biļetes lūdzam atgriezt līdz 18. oktobrim.

Pircējiem, kuri iegādājušies biļetes internetā, par naudas atgriešanu jāsazinās ar SIA DIVI GRUPA tehnisko atbalstu pa e-pastu BILETES@DI.LV vai pa tālr. 25440073 (darbadienās no plkst. 9.00 - 18.00). Nauda tiks atgriezta kontā 10 darba dienu laikā.