Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
04/01/2018
JRT top Kafkas "PROCESS"

2018.gada 18.janvārī JRT gaidāma pirmizrāde – Franca Kafkas "Process" Mārča Lāča skatuviskajā adaptācijā un režijā. Iestudējuma scenogrāfi – Mārcis Lācis un Artūrs Arnis, kostīmus veido MAREUNROL'S, gaismu mākslinieks – Lauris Johansons, muzikālā noformējuma autors – Toms Auniņš. Jozefa K lomā – Toms Veličko, kuram šī ir pirmā sezona JRT; lomās – Andris Keišs, Ivars Krasts, Reinis Boters, Ģirts Krūmiņš, Klāvs Mellis, Jevgēnijs Isajevs, Inga Tropa un Anna Nele Āboliņa.

Franca Kafkas (1883–1924) mistikas piesātinātais šedevrs, kuru pats autors bija lēmis iznīcībai, ir birokrātisko labirintu alegorija, kas sākas brīdī, kad Jozefs K, kādu dienu pamostoties, tiek apcietināts. Apcietināšanas iemesls netiek atklāts, taču Tiesas Prāva jau patstāvīgi rit savu gaitu.

Režisors Mārcis Lācis: "Kas Kafkas "Procesā" ir tik aktuāls, kāpēc viņu vajadzētu iestudēt vairāk nekā 100 gadu pēc sarakstīšanas? Kafka mums gudri un vienlaikus nežēlīgi atgādina par nepārtraukti klātesošu varu, kas šai gadījumā realizējas caur valsts birokrātisko aparātu. Tā ir daudzgalvaina ierēdņu armija/mafija/klans, kas, aizbildinoties ar likumu, akli un bez emocijām spriež un lemj cilvēku likteņus."

Likuma un birokrātijas labirintus Kafka pārzināja visā to absurdā, ilgus gadus dzīvodams un strādādams šī "vaļa" vēderā. Tomēr par impulsu darbam pie jaunā romāna kļuva Kafkas personisko attiecību krīze – pēc saderināšanās 1914.gadā Kafka rakstīja, ka jūtas sasaistīts kā noziedznieks, savas attiecības sāka uztvert kā cietumu, līdz mēnesi vēlāk atsauca saderināšanos un metās rakstīšanā. Aizsāktais romāns tā arī netika pabeigts.

Kafka visus savus darbus gribēja iznīcināt – gan nedaudzos publicētos stāstus, gan autora dzīves laikā līdz lasītājam nekad nenonākušos manuskriptus, tostarp romānu fragmentus "Amerika", "Pils" un "Process". Lai savu dvēseli atbrīvotu no spokiem, kā viņš pats mēdza teikt. Viņa tuvākais draugs rakstnieks Makss Brods, kuram Kafkas testamentā bija uzticēts iznīcināt visus viņa dzīves laikā nepublicētos darbus, to neizdarīja. Tieši otrādi – viņš atstātos rokrakstus sakārtoja un sagatavoja publicēšanai.

Tuvākās izrādes: 19., 20., 21., 23. un 24. janvārī, 16., 17. un 18. februārī, 20., 21. un 22. martā.
http://www.jrt.lv/process

Biļetes uz marta izrādēm - no 10.janvāra JRT kasē Miera ielā 58a un internetā https://www.biletes.jrt.lv/.

02/01/2018
10. janvārī uzsāksim biļešu tirdzniecību uz marta izrādēm

Trešdien, 10. janvārī, plkst. 11.00 JRT kasē Miera ielā 58a un internetā www.biletes.jrt.lv uzsāksim biļešu tirdzniecību uz marta izrādēm.

Kases tālrunis: +371 67280765
(Biļešu rezervācija pa tālruni tiks nodrošināta no plkst.13.00.)

29/12/2017
"NN NAKTS" Jaunajā Rīgas teātrī

8.janvārī Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) notiks sarīkojums "NN NAKTS", kura ietvaros tiks cildināti Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai kritikā izvirzītie kritiķi, paziņoti galvenās balvas un Jaunā kritiķa veicināšanas balvas saņēmēji. Sarīkojums būs veltīts kritikas un mākslas attiecībām, tas stāstīs par aizgājušo laiku mākslinieku un kritiķu strīdiem un sarunām, šodienas kritiku un kritisko domu. Piedalīsies Gundars Āboliņš, Uldis Anže, Juris Bartkevičs, Vilis Daudziņš, Gundars Grasbergs, Elita Kļaviņa, Ieva Puķe. Eseju lasīs Gustavs Strenga, dialogā tiksies Krista Burāne un Toms Treibergs, skanēs Toma Auniņa mūzika. Sarīkojuma režisore Inese Mičule, skatuves vizuālo noformējumu veido Kristians Brekte.

"NN NAKTS" jau trešo gadu notiks Jaunajā Rīgas teātrī. Norises laiks - 8.janvārī plkst.19. Biļetes pieejamas Jaunā Rīgas teātra kasē un internetā: www.biletes.jrt.lv, cena: 7,00 un 10,00 EUR.

Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā šogad balvai izvirzīti seši kandidāti: Anda Baklāne, Pēteris Bankovskis, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Santa Mičule, Henrieta Verhoustinska un Alise Zariņa.
Jau otro reizi žūrija aicināja pieteikt kandidātus Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai, saņemtie pieteikumi tika izvērtēti, un veicināšanas balvas saņēmēja vārdu žūrija paziņos 8.janvāra pasākumā.

Gada balvas žūrijas priekšsēdētājs, rakstnieks, filozofs un interneta žurnāla "Satori" redaktors Ilmārs Šlāpins uzskat: "Kritika ir svarīga šodienas kultūras dzīves sastāvdaļa, bez sarunas par to, kas notiek visdažādāko žanru mākslā, tā zaudē iespēju padziļinātai sarunai ar skatītāju un klausītāju. Kritika ir nozīmīgs palīgs arī māksliniekiem, kas alkst un gaida novērtējumu, mācās no savām kļūdām un citu sasniegumiem. Kritika dod iespēju attīstīties un augt jaunām kultūras idejām, iesakņoties un rast pamatu tam, kas nākotnē vēl tikai radīs sabiedrības izpratni par skaisto."

Anda Baklāne balvai izvirzīta par dzejas vērtējumu žurnālā "Domuzīme" un interneta kultūras žurnālā "Satori", Pēteris Bankovskis - par vizuālās mākslas recenzijām mākslas un kultūras portālā "Arterritory", Lauma Mellēna-Bartkeviča - par operas izrāžu vērtējumu "Satori", Santa Mičule - par vizuālās mākslas recenzijām "Kultūras Dienā" un interneta žurnālā "Punctum", Henrieta Verhoustinska - par teātru izrāžu  vērtējumu "Kultūras Dienā" un "Teātra Vēstnesī", Alise Zariņa - par kino recenzijām "Satori" un  interneta žurnālā "Kino Raksti".

Galvenās balvas ieguvējs saņems naudas stipendiju EUR 1500, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015.gadā nodbināja Normunda Naumaņa biedrība. Lēmumu par šī gada nominantiem pieņēma biedrības izveidota žūrija: interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere, teātra kritiķe Edīte Tišheizere, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, publicists Valdis Ābols un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā Kultūras ministrija ir piešķīrusi Nacionālās balvas statusu un atbalsta "NN nakts" norisi. Sarīkojumu informatīvi atbalsta laikraksts "Diena" un žurnāls "IR".

“NN NAKTI” organizē Normunda Naumaņa biedrība.

Kontaktinformācija: kritikas.balva@gmail.com

22/12/2017
Vēlam priecīgus, gaišus Ziemassvētkus un veiksmīgu, patīkamiem iespaidiem bagātu Jauno gadu!
21/12/2017
kases darba laiks ziemassvētkos un jaunajā gadā

Kases darba laiks Miera ielā 58a

23. decembrī no 15.00 - 19.00
24., 25., 26. decembrī kase slēgta.

30. decembrī no pl.15.00 - 19.00
31. decembrī un 1. janvārī kase slēgta.

Kases tālrunis: +371 67280765

Kases darba laiks SPLENDID PALACE Elizabetes ielā 61
23., 30. decembrī no 11.00 - 13.00
Kases tālrunis: +371 29164535

No 2. janvāra kase strādās tikai Miera ielā 58a!

E-pasts: kase@jrt.lv
Biļetes var iegadāties internetā: www.biletes.jrt.lv

05/12/2017
Alvim Hermanim piešķirta Izcilības balva kultūrā

Kā informē Kultūras ministrija, 4.decembrī īpašā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā "Zirgu pasts" tika noskaidroti 2017.gada Izcilības balvas kultūrā laureāti – režisors Alvis Hermanis, dizaina birojs H2E (dizaineri Holgers un Ingūna Eleri) un vijolnieks Gidons Krēmers un kamerorķestris "Kremerata Baltica". Katrs laureāts saņēma mākslinieka Kristapa Andersona veidotu balvu, kā arī naudas prēmiju 7000 eiro apmērā.

Režisors Alvis Hermanis balvu saņēmis par plašo rezonansi guvušajiem uzvedumiem vadošajos Eiropas operteātros un Zalcburgas festivālā, kā arī par Latvijā un pasaulē atzīto un pieprasīto Jaunā Rīgas teātra izrādi "Brodskis / Barišņikovs".

Alvis Hermanis pēdējās divās sezonās iestudējis vairākus plaši apspriestus un skatītāju un kritiķu atzinīgi novērtētus operu uzvedumus vadošajos Eiropas operteātros ar labāko solistu – Plasido Domingo, Jonasa Kaufmana, Annas Ņetrebko, Krasimiras Stojanovas, Nīnas Stemmes, Renē Papes, Brīna Tērfela, Džeralda Finlija u.c. piedalīšanos. Alvis Hermanis iestudējis izrādes Vīnes Valsts operā, Berlīnes valsts operā, Zalcburgas festivālā, Parīzes Bastīlijas operā, Milānas Teatro alla Scala, Briseles La Monnaie teātrī; strādājis ar diriģentiem Rikardo Šaijī, Semjonu Bičkovu, Danieli Gati, Franci Velzeru-Mestu u.c.
Viens no tradīcijām bagātākajiem un prestižākajiem Eiropas opernamiem – Milānas Teatro alla Scala – savai 2016./2017.gada sezonas atklāšanai izvēlējās Dž.Pučīni operas "Madama Butterfly" jauneistudējumu Alvja Hermaņa režijā ar Rikardo Šaijī pie diriģenta pults. Tas kļuva par Alvja Hermaņa trešo iestudējumu La Scala teātrī, pievienojoties Dž.Verdi operai "Divi Foskāri" (ar Plasido Domingo, 2016) un B.A.Cimmermaņa "Zaldātu" pārnesumam no Zalcburgas festivāla (2015).
2016.gadā Alvis Hermanis piedzīvojis atgriešanos arī Zalcburgas festivālā, iestudējot R.Štrausa operu "Danajas mīla" ar diriģentu Franci Velzeru-Mestu pie pults. Savukārt 2017.gadā kopā ar diriģentu Semjonu Bičkovu un izcilu zvaigžņu solistu ansambli tapis R.Vāgnera operas "Parsifāls" iestudējums Vīnes Valsts operā, kas kļuva par vienu no visvairāk apspriestajiem notikumiem operas žanrā pavasara sezonā.
Aizvadītajās sezonās Alvis Hermanis iestudējis arī H.Berlioza "Fausta pazudināšanu" Parīzes Bastīlijas operā ar Jonasa Kaufmana un Brīna Tērfela piedalīšanos (2015), Dž.Pučīni "Tosku" Berlīnes Valsts operā (2014), Dž.Verdi "Trubadūru" Zalcburgas festivālā ar Annu Ņetrebko un Plasido Domingo (2014), kā arī L.Janāčeka "Jenūfu" Briseles La Monnaie teātrī (2014).

Daudzos iestudējumos Alvis Hermanis strādājis kopā ar savu radošo komandu – kostīmu mākslinieci Kristīni Jurjāni, videomākslinieci Inetu Sipunovu un gaismu mākslinieku Gļebu Fiļštinski, ne tikai operā, bet arī dramatiskā teātra žanrā, t.sk. vienā no pēdējo gadu visgaidītākajām un pieprasītākajām izrādēm – "Brodskis/Barišņikovs" Jaunajā Rīgas teātrī, kur Josifa Brodska dzeju lasa un izdejo Mihails Barišņikovs. Šo iestudējumu atzinīgi vērtējuši skatītāji ne tikai Latvijā, bet arī Ņujorkā, Londonā, Telavivā, Cīrihē, viesizrādēs Serbijā, Rumānijā un Vācijā, bet 2018.gadā šo sarakstu papildinās izrādes Bostonā, Čikāgā, Toronto un Venēcijā.

Alvis Hermanis daudzus gadus darbojas arī dramatiskajā teātrī vāciski runājošajās zemēs. Šveices mākslas un kultūras žurnāla Du veiktajā ekspertu aptaujā Alvis Hermanis atzīts par vienu no 10 ietekmīgākajām 21.gadsimta pirmās desmitgades Eiropas teātra personībām.
Kopš 1997.gada Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs, kur viņa režijā tapušas tādas izcilas, skatītāju iemīļotas izrādes kā "Latviešu mīlestība", "Klusuma skaņas", "Garā dzīve", "Revidents", "Soņa", "Oblomovs", "Divpadsmit krēsli" u.c.; viņa mākslinieciskajā vadībā teātris viesojies vairāk nekā 40 valstīs, tai skaitā prestižākajos Eiropas teātra festivālos Edinburgā un Aviņonā.

Alvis Hermanis ir Eiropas balvas New Theatre Realities, Staņislavska balvas, Zelta maskas balvas, Zalcburgas festivāla Maksa Reinharda pildspalvas, Nestroja prēmijas un Konrāda Volfa prēmijas laureāts, bet 2016.gadā režisoram piešķirta zvaigzne Sibiu festivāla Slavas alejā Rumānijā.

Vairāk informācijas par Izcilības balvas kultūrā laureātiem meklējiet šeit.

05/12/2017
IZMAIŅAS KASES DARBA LAIKĀ

No 1.decembra nedaudz mainīts darba laiks abās JRT kasēs.

JRT kasē Miera ielā 58a:
Pirmdien, sestdien plkst. 15.00–19.00;
Otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien plkst. 11.00–19.00;
Svētdien – divas stundas pirms izrādes.

Tālrunis: +371 67280765
E-pasts : kase@jrt.lv

Kase atrodas administrācijas ēkas 1.stāvā (pa kreisi no ieejas pagalmā).

Kinoteātra Splendid Palace telpās Elizabetes ielā 61:
Pirmdien, sestdien plkst. 11.00–13.00

Tālrunis: +371 29164535
E-pasts : kase@jrt.lv

Biļetes internetā: http://www.biletes.jrt.lv/

Sākot no 1.janvāra kase darbosies tikai Miera ielā 58a!