Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
22/09/2021
22. SEPTEMBRĪ DZIMŠANAS DIENU SVIN REGĪNA RAZUMA. SIRSNĪGI SVEICAM JRT AKTRISI 70 GADU JUBILEJĀ!

Regīna Razuma JRT strādā kopš teātra pirmsākumiem, pirmo reizi spēlējot Alvja Hermaņa iestudētā izrādē “Marķīze de Sada” 1993. gadā. Šo gadu laikā Regīna ir piedalījusies vairāk nekā 50 JRT izrādēs, spēlējot dažādu stilu un žanru izrādēs.

Īpaši jāizceļ lomas šādās izrādēs: “Kaija” (Irina Arkadina, režisors A. Hermanis, 1996), “Arkādija” (Hanna Džarvisa, režisors A. Hermanis, 1998), “Vilkmuižas jaunkundzes” (Juļa, režisors A. Hermanis, 2000), “Sala” (Dorota, režisore M. Ķimele, 2009), “Kopenhāgena” (Margrēta Bora, režisore I. Olingere, 2011), “Pilna Māras istabiņa” (Māra, režisore I. Mičule, 2016), “Pakļaušanās” (režisors A. Hermanis, 2016), “Marķīze de Sada” (Baronese de Simiāna, režisors A. Hermanis, 2017), “Apmānītā” (Rozālija fon Timlere, režisors U. Tīrons, 2019), “Vēlā mīla” (pēc I. B. Zingera stāstiem, režisors Alvis Hermanis, 2019), “Zalkša līgava” (pēc Aspazijas lugas “Zalša līgava”, režisore Inga Tropa, 2020). Regīna Razuma ir arī skatītāju un režisoru iemīļota kino aktrise, ko apliecina vairāk nekā 35 lomas Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldāvijas, Lietuvas un Igaunijas filmās.

1996. gadā Regīna Razuma tika izvirzīta teātru skates nominācijai "Gada labākā otrā plāna loma" par Arkadinas lomu izrādē "Kaija". 2007. gadā saņēma balvu "Lielais Kristaps" par Regīnas lomu filmā "Rūgtais vīns" (režisors R. Kalniņš), savukārt 2009. gadā sekoja novērtējums par lomām teātrī - Latvijas profesionālo teātru skates balva "Gada aktrise otrā plāna lomā" par Dorotas lomu izrādē "Sala" (režisore M. Ķimele) un par Anitas Burtānes lomu izrādē "Bračkas" (režisors R. Vaivars). Pēdējais apbalvojums saņemts 2020. gadā – Lilitas Bērziņas balva par spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā un mākslinieciski augstvērtīgu darbu daudzu gadu garumā.

Cilvēka skaistumu aktrise Regīna Razuma savos skatuves tēlos ir spējusi pārvērst mākslinieciskā spēkā, suģestējošā noslēpumā, kas līdzvērtīgs Grētas Garbo, Marlēnas Dītrihas, Astas Nīlsenas, Līvas Ulmanes, Ingrīdas Bergmanes sniegumam pasaules kinematogrāfā. Latviešu teātrī Regīna Razuma turpina attīstīt tālāk Lilitas Bērziņas un Vijas Artmanes aizsākto neikdienišķi spilgto un neatkarīgo sieviešu tēlu galeriju, kam vienmēr būtiski piemītošs ir bijis arī personības valdzinājums. Rainis šo reto aktiermākslas kvalitāti dēvēja par dailes spēku. Par māksliniecisku parādību, kas ir ietilpīgāka, daudzslāņaināka un dziļāka nekā vienīgi cilvēka fiziskais skaistums.

Regīnas Razumas mākslinieciskā intonācija ir klusinātāka, iekšup vērstāka, 21. gadsimta modernajam izteiksmes veidam pietuvinātāka. Un ļoti individuāla, nesajaucama ne ar vienu citu mūsdienu latviešu aktiera sniegumu. Regīnas Razumas radītajiem tēliem piemīt neikdienišķa inteliģence, tajos aizvien ir sajūtama cilvēciskās aristokrātijas klātbūtne, neatkarīgi no tā, vai skatītājs satiekas ar 18. gadsimta baronesi de Simiānu, vai 21. gadsimta Parīzes Sorbonnas universitātes intelektuālās elites pārstāvi Marī Fransuāzu. Savā mākslā Regīna Razuma apliecina cilvēciskās kvalitātes un skaistuma spēka iespējamību. 20. gadsimta viena no spilgtākajām personībām aktiermākslā Vija Artmane par Regīnu Razumu reiz teica tā: „Teātrī draugu nav un nevar būt. Bet ir viena aktrise, ko es pa šiem gadiem esmu iemīlējusi. Tā ir Regīna Razuma. Viņa līdzīgi man prot daudz un pamatīgi strādāt”.