Mājaslapā publicēto fotogrāfiju izmantošana
pieļaujama tikai ar JRT rakstisku atļauju.
Plašāka informācija pieejama šeit.
27/03/2015
Aktrisei Sandrai Kļaviņai pasniegta Lilitas Bērziņas balva

Atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, šodien, 27. martā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā svinīgā ceremonijā tika pasniegtas balvas par izciliem sasniegumiem Teātra mākslā. Laureātus sveica iepriekšējo gadu balvu laureāti, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārstāvji,  draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tika pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.

Ar patiesu saviļņojumu Lilitas Bērziņas balvu no aktrises Lāsmas Kugrēnas rokām saņēma Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa.

2014. gada Harija Liepiņa balvas laureāts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Leonīds Lencs pasniedza Harija Liepiņa balvu Liepājas teātra aktierim Egonam Dombrovskim. 

Helēnas Tangijevas Birznieces balvu baleta dejas pedagoģei un vēsturniecei Guntai Bāliņai pasniedza 2014. gada balvas laureāts Haralds Ritenbergs.

Savukārt Eduarda Smiļģa balvu šogad saņēma režisore Indra Roga.

Plašāka informācija par pasākumu un laureātiem Latvijas Teātra darbinieku savienības mājaslapā.

27/03/2015
Sveicam Teātra dienā!

20/03/2015
Jaunais Rīgas teātris dodas viesizrādēs uz Gruziju

31. martā un 1. aprīlī Jaunā Rīgas teātra izrāde GARĀ DZĪVE Alvja Hermaņa režijā tiks izrādīta Gribojedova Valsts Krievu drāmas teātrī Tbilisi, Gruzijā. Šīs viesizrādes ir iekļautas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmā.

Jaunais Rīgas teātris viesizrādēs uz Gruziju dosies pirmo reizi. Iestudējuma GARĀ DZĪVE izrādīšanu Tbilisi organizē Latvijas vēstniecība Gruzijā sadarbībā ar Tbilisi pilsētas Kultūras pasākumu centru. Pirmo izrādi, kas notiks 31. martā, apmeklēs Latvijas vēstniecības un tās sadarbības partneru – Tbilisi pilsētas un Tbilisi pilsētas Kultūras pasākumu centra aicinātie viesi, savukārt 1. aprīļa izrādes biļešu ienākumi tiks ziedoti labdarības fondam “Gruzijas solidaritātes fonds”, kas atbalsta bērnus ar onkoloģiskām saslimšanām. 30. martā Tbilisi notiks preses konference, kurā piedalīsies iestudējuma radošā grupa – režisors Alvis Hermanis, māksliniece Monika Pormale un aktieri Guna Zariņa, Ģirts Krūmiņš, Baiba Broka, Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš.

Izrādes tēma ir mūslaikos visnemodernākā parādība – vecums. Darbības vieta un laiks – kāds komunālais dzīvoklis un viena diena tās iemītnieku dzīve. Viņu garajā dzīvē. Iestudējuma autori ir visi tā dalībnieki.

GARĀ DZĪVE izrādīta vairāk kā 40 dažādos teātra festivālos un viesizrādēs Eiropā un citviet pasaulē – Singapūrā, Kolumbijā, Dienvidkorejā, Kanādā un citur.

Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.
 

12/03/2015
Jaunajā Rīgas teātrī top režisora Viestura Meikšāna iestudējums MĀCEKLIS

26. martā Jaunā Rīgas teātra Muzeja zālē Talsu ielā 1 pirmizrāde režisora Viestura Meikšāna iestudējumam MĀCEKLIS. Lugas autors ir izcilais mūsdienu vācu dramaturgs Mariuss fon Maienburgs. Lomās: Elita Kļaviņa, Vilis Daudziņš, Gatis Gāga. Scenogrāfs – Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece – Monika Pormale.

Skolēna milzīgā pārliecība par to, ka viņš zina, kas ir labi un kas nav, kļūst par milzīgu pārbaudījumu visiem cilvēkiem, ar ko viņš kontaktējas. Viņš ir sācis studēt Bībeli, un viņa uzskati par morāli ir ļoti prasīgi. Tie nepiedod kļūdas. Sabiedrība gribētu, lai šis jaunais mesija apklustu. Viņi grib mieru, bez interpretācijām.

Šis ir režisora Viestura Meikšāna pirmais iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī. Par izrādi režisors saka: “MĀCEKLIS ir otrā Mariusa fon Maienburga luga, kuru es šosezon iestudēju. Kopā ir paredzētas trīs šī vācu dramaturga lugas dažādos Latvijas teātros vienas sezonas ietvaros. Šī nelielā triloģija ļaus Latvijas teātra skatītājiem iepazīties ar ļoti svarīgu Eiropas laikmetīgo dramaturgu. Tā ir ļoti atvērta, viegla, ironijas un spēles pilna teātra valoda, kurai ir dziļas vācu teātra saknes. Vienlaicīgi ar šo vieglo spēles valodu tiek diskutēts par ļoti būtiskiem rietumu civilizācijas jautājumiem. Un šī kombinācija starp “vieglo un būtisko” rada ļoti interesantu un nebijušu sajūtu – tā ir šodiena, bet ne realitāte. Tā ir drīzāk mūsdienu sabiedrības zemapziņas karte, kuru apraksta Maienburgs. Viņš ir pārsteidzoši talantīgs sapņu tulks.”

“Tas ir ļoti smalks darbs, kurā Bībeles teksti, kas atgādina izdzīvošanas rokasgrāmatu patriarhālai sabiedrībai Palestīnas tuksnesī, tiek konfrontēti ar mūsdienu Eiropas sabiedrību,” saka aktieris Vilis Daudziņš. “Tas ir paradokss – mēs mēdzam sevi saukt par kristiešiem, Eiropas identitāte lielā mērā balstās kristietībā, bet, kas notiek, ja šos reliģiskos tekstus lieto kā direktīvu. Vai gadījumos, ja teksts ir pretrunā mūsdienu demokrātiskajām vērtībām, mums ir tiesības teikt, ka tā ir tikai metafora? Vai zinātniskais pasaules uzskats, kas ir nomainījis ideju par pasaules radīšanu, mūsdienās nekļūst par savdabīgu reliģiju, jo mēs taču nevaram būt absolūti pārliecināti par to, vai klimata pārmaiņas ir cilvēku izraisītas. Atliek tikai noticēt. Vai arī nē… Man ir sajūta, ka mēs visi pieci ļoti labi saprotamies – Maienburgs, Meikšāns un mēs.”

Biļetes JRT kasē Lāčplēša ielā 25, Rīgā, un internetā www.biletes.jrt.lv ir nopērkamas uz 28. un 29. aprīļa izrādēm. Biļešu tirdzniecība uz maija un jūnija izrādēm tiks sākta 9. aprīlī plkst. 10.00.

JRT jauniestudējumi top sadarbībā ar LATVIJAS MOBILAIS TELEFONS un SWEDBANK.

06/03/2015
Tuvojas režisores Māras Ķimeles iestudējuma Aspazija. Personīgi pirmizrāde

18. martā Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē būs pirmizrāde Ingas Ābeles lugas ASPAZIJA. PERSONĪGI iestudējumam Māras Ķimeles režijā.

Lugu “Aspazija. Personīgi” rakstniece Inga Ābele sarakstījusi īpaši Jaunajam Rīgas teātrim. Scenogrāfija – Gints Gabrāns, kostīmi un interjers – Kristīne Jurjāne, video – Gints Gabrāns un Ineta Sipunova. Mūzika – Jānis Šipkēvics (Shipsi). Lomās: Baiba Broka, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš, Iveta Pole, Edgars Samītis, Andis Strods un Inga Tropa.

ASPAZIJA. PERSONĪGI ir izrāde – pētījums, kuras pamatā pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas (1865-1943) biogrāfijas meti. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne, kā pseidonīmu sev bija izvēlējusies Perikla mīļotās Aspazijas vārdu. Viņa bija izcilā dzejnieka Raiņa dzīvesbiedre. Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā kā mīlestības un radoša tandēma simbols. Aspazija radījusi Raini, un Aspazija ziedojusies Rainim – šāds viedoklis nereti dominē Aspazijas un Raiņa biogrāfiju pētnieku vidū. Bet kas Aspazija bija pati?

““Aspazija. Personīgi” ir iespaidi par dižo latviešu dzejnieci, sekojot pa viņas pēdām – mantojumā atstātajiem tekstiem,” stāsta rakstniece Inga Ābele: “Luga tapa Māras Ķimeles iespaidā – savaldzināja režisores doma par to, ka atmiņās Laikam ir cits blīvums. Izrādes galvenais izaicinājums, manuprāt, būs aizturētu elpu kopā ar skatītājiem tajā ienirt. Man pašai Aspazijas tekstu studēšana bija kā pārvietošanās pa noslēpumainas zemes karti, gūstot apstiprinājumu tam, ko sen biju nojautusi – paldies, ka Aspazija bija tieši tāda, kāda bija, un paldies par visu, ko viņa izdarīja – neviens cits viņas vietā to nebūtu veicis. Viņa bija skaista, precīza un dziļi cilvēciska visās savās izpausmēs.”

Aspazija jauniestudējumā būs aktrise Baiba Broka, kura kopā ar izrādes radošo grupu padziļināti pētījusi Aspazijas dzīvi un daiļradi. Aktrise uzsver dzejnieces lielo nozīmību un prieku par to, ka latviešiem ir tik izcila Sieviete, kura ir arī izcili talantīga dzejniece un domātāja. Tādi domas un koprades sprādzieni divu cilvēku, arī Raiņa un Aspazijas, starpā visā pasaules literatūrā ir īpaši brīnumi, īpaši notikumi. Mēs, latvieši, varam būt lepni, ka mums ir šāds pāris, kas izceļ viens otru un viens caur otru spēj radīt ģeniālus, paliekošus un tautai būtiskus darbus.

Raini izrādē spēlēs aktieri Ivars Krasts un Ģirts Krūmiņš, kurš saka: “Prieks, ka šogad Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā tiek aktualizēti viņi abi kā cilvēki un viņu daiļrade. Rainis un Aspazija spēja dzīvi, kas pret abiem bija arī nesaudzīga, reizēm pat nežēlīga, pārradīt ģeniālā dzejā, kas šī iemesla dēļ ir tik ļoti pārlaicīga.”

Izrāde iekļauta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas kultūras programmā “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Biļetes JRT kasē Lāčplēša ielā 25, Rīgā, un internetā www.biletes.jrt.lv  ir nopērkamas uz 21., 25., 26. un 27. marta, kā arī 9., 10., 15. un 29. aprīļa izrādēm.

JRT jauniestudējumi top sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, LATVIJAS MOBILAIS TELEFONS un SWEDBANK.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma foto. Autors - C. Ruf.

05/03/2015
Uzmanību!

Tehniskās problēmas kasē ir atrisinātas. Biļetes šobrīd kasē var gan iegādāties, gan rezervēt.

05/03/2015
Meklējam brīvprātīgos

Mīļie skatītāji!

Pirmdien, 9. martā, plkst. 16.00-17.00 JRT tiks veikta Lielās zāles 3D skenēšana. Iegūtie attēli 3D formātā tiks izmantoti jauniestudējuma ASPAZIJA. PERSONĪGI video projekcijā un saglabāti arhīvā kā teātra pirmsrekonstrukcijas 3D skenējums. Aicinām brīvprātīgos, kas vēlas iemūžināt sevi 3D formātā un var šo stundu veltīt teātrim, ierasties plkst. 15.40 Jaunajā Rīgas teātrī, Lāčplēša ielā  25, lai jau plkst. 16.00 var tikt uzsākta zāles skenēšana.

Uz tikšanos pirmdien!