2. aprīlī Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) pirmizrāde paredzēta Alvja Hermaņa jauniestudējumam “Vēstures izpētes komisija”. Šajā sezonā jau tapušas trīs JRT skatītāju novērtētas teātra mākslinieciskā vadītāja izrādes – “Linda Vista”, “Kalpa zēna vasara. Sākums” un “Atnāc mani vēl satikt”. Šoreiz režisors ir pievērsies tēmai par “čekas maisiem”.

Alvis Hermanis: “Taisīt izrādi par “čekas maisu” lietu ir diezgan neiespējami, jo tur katra cilvēka gadījums ir pārāk atšķirīgs, un līdz ar to vispārinājumus veikt ir bezjēdzīgi. Par katru no viņiem tad būtu jātaisa atsevišķa izrāde. Mēs nekad neuzzināsim daudzu “čekas maisos” atrasto stāstus. Vai nu tāpēc, ka viņi ir miruši, vai tāpēc, ka daudzos gadījumos tie ir pārāk intīmi un personiski, lai ar tiem dalītos publiski. Gluži tāpat, dažādu iemeslu dēļ, mēs vairs neuzzināsim daudzu čekas ziņotāju upuru stāstus.
Publicētajos sarakstos es atradu daudzus desmitus cilvēku, kurus pazinu personīgi. Un par daudzu no viņiem privāto dzīvi es zinu pietiekami, lai iztēlotos, uz kāda pamata viņi tur nokļuvuši vai tikuši šantažēti. Samest viņus visus vienā kaudzē ir diezgan sātanisks plāns, un ar šo izrādi mēs negribētu tajā piedalīties. Tāpēc šī izrāde nebūs par Andri Slapiņu, kura vārds ir “čekas maisos” un kurš, atšķirībā no mums visiem, ir atdevis dzīvību par Latvijas brīvību. Jo novienkāršota vēstures leğenda par tumšajiem un gaišajiem spēkiem būtu gan nepatiesa, gan negodīga. Šī izrāde būs par to, kā iespējams manipulēt ar cilvēkiem un kā iespējams manipulēt ar vēsturi. Gan toreiz, gan tagad.”

Izrādes autori ir pats režisors kopā ar izrādē iesaistītiem aktieriem - Kasparu Znotiņu, Andri Keišu, Vili Daudziņu, Gunu Zariņu, Jevgeniju Isajevu un Ingu Tropu. Scenogrāfiju izrādei veido Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece ir Kristīne Jurjāne.

Aprīļa izrādes jau izpārdotas. Tuvākās izrādes, uz kurām biļetes vēl pieejamas – 2., 3., 7., 8., 16., 21. un 22. maijā. Izrāde notiks JRT Lielajā zālē Miera ielā 58a.

1. martā JRT Mazajā zālē pirmizrāde Alvja Hermaņa izrādei – “Atnāc mani vēl satikt”.
Lugu sarakstījis pats režisors kopā ar dramaturģēm Madaru Rutkēviču un Agnesi Rutkēviču. Tas ir teātra detektīvs, kura darbības vieta ir Latvijas literatūras vēsture, un sižeta pamatā ir mūsdienu Latvijā pirms dažiem gadiem noticis mistisks gadījums par vairākām savstarpēji neatkarīgām pašnāvniecēm, pie kurām tiek atrasts viens un tas pats nezināma autora dzejolis. Izrāde veltīta 20. gadsimta latviešu dzejniecēm – sievietēm. Austra Skujiņa, Mirdza Ķempe, Ārija Elksne, Velga Krile, Vizma Belševica, Kornēlija Apškrūma un citas. Mazzināmi biogrāfiski fakti, mistiski noslēpumi un latviešu maģiskais reālisms. Un pāri visam – dzeja.
Izrādes scenogrāfiju veido Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece - Kristīne Jurjāne.
Lomās - Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Agnese Rutkēviča, Madara Rutkēviča.

Tuvākās izrādes, uz kurām biļetes vēl pieejamas – 2., 3, 21. un 22. martā, 2., 3., 14., 16., 27. un 28. aprīlī. 

2. aprīlī JRT Lielajā zālē pirmizrāde paredzēta šīs sezonas septītajam jauniestudējumam - “Vēstures izpētes komisija”. Izrādes autori ir pats režisors kopā ar izrādē iesaistītiem aktieriem.
Alvis Hermanis par topošo izrādi: “Taisīt izrādi par čekas maisu lietu ir diezgan neiespējami, jo tur katra cilvēka gadījums ir pārāk atšķirīgs, un līdz ar to vispārinājumus veikt ir bezjēdzīgi. Par katru no viņiem tad būtu jātaisa atsevišķa izrāde. Mēs nekad neuzzināsim daudzu čekas maisos atrasto stāstus. Vai nu tāpēc, ka viņi ir miruši, vai tāpēc, ka daudzos gadījumos tie ir pārāk intīmi un personiski, lai ar tiem dalītos publiski. Gluži tāpat, dažādu iemeslu dēļ, mēs vairs neuzzināsim daudzu čekas ziņotāju upuru stāstus. Publicētajos sarakstos es atradu daudzus desmitus cilvēku, kurus pazinu personīgi. Un par daudzu no viņiem privāto dzīvi es zinu pietiekami, lai iztēlotos, uz kāda pamata viņi tur nokļuvuši vai tikuši šantažēti. Samest viņus visus vienā kaudzē ir diezgan sātanisks plāns un ar šo izrādi mēs negribētu tajā piedalīties. Tāpēc šī izrāde nebūs par Andri Slapiņu, kura vārds ir čekas maisos un kurš, atšķirībā no mums visiem, ir atdevis dzīvību par Latvijas brīvību. Jo novienkāršota vēstures leğenda par tumšajiem un gaišajiem spēkiem būtu gan nepatiesa, gan negodīga. Šī izrāde būs par to, kā iespējams manipulēt ar cilvēkiem un kā iespējams manipulēt ar vēsturi. Gan toreiz, gan tagad.”
Izrādē piedalās: Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgeņijs Isajevs, Inga Tropa.
Režija, telpa: Alvis Hermanis.
Kostīmi: Kristīne Jurjāne.

Biļetes uz jauniestudējumu "Vēstures izpētes komisija" aprīlī jau ir izpārdotas. Biļešu tirdzniecību uz maija izrādēm uzsaksim marta sākumā.

16. janvārī plkst.11:00 kasē un internetā uzsāksim biļešu tirdzniecību uz marta un gandrīz visām aprīļa izrādēm.

Ņemot vērā lielo skatītāju interesi par biļešu iegādi uz izrādēm LINDA VISTA, DIEVIŅŠ PILLĀ, KALPA ZĒNA VASARA. SĀKUMS, CERĪBU EZERS AIZSALIS, LATVIEŠU MĪLESTĪBA, DIVPADSMIT KRĒSLI, viens pircējs varēs iegādāties tikai 4 biļetes uz katru no šim izrādēm gan kasē (Miera ielā 58a), gan internetā (www.biletes.jrt.lv).

Sniedzam arī papildu informāciju par pieejamo biļešu sadalījumu uz izrādi LINDA VISTA.
Informācija biļešu pircējiem, kas iegādāsies biļetes internetā:
Biļetes var iegādāties tikai reģistrēti lietotāji! Pirms biļešu iegādes, ir jāielogojas savā kontā.
Uz katru no izrādēm LINDA VISTA (kopā 15 izrādes) interneta tirdzniecībā būs pieejamas 170 vietas, Katrā no datumiem ir rezervētas biļetes arī kolektīviem no reģioniem. Kopumā tirdzniecībā internetā uz izrādi tiks nodotas 2550 vietas.
Informācija biļešu pircējiem, kas iegādāsies biļetes kasē:
Kasierei viena klienta apkalpošana aizņem vidēji 3 minūtes.
Uz katru no izrādēm LINDA VISTA (kopā 15 izrādes) tirdzniecībai kasē būs pieejamas 30 vietas. Kopumā tirdzniecībā kasē uz izrādi tiks nodotas 450 vietas.

Biļešu rezervācija pirmajā biļešu pārdošanas dienā telefoniski nebūs iespējama!
Biļetes nevar rezervēt, rakstot uz kases e-pastu.